Jānis Kraulis, SIA Knauf valdes loceklis
Mēs - SIA Knauf– ražojam celtniecības materiālus būvniecībai. Strādājam Baltijas, Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas tirgos. Uzņēmums ir vērsts uz eksportu: 70% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz ārvalstīm.
Runājot par sadarbību ar LGA, Knauf, tāpat kā citiem Latvijas uzņēmumiem, 2009. un 2010.gads bija sarežģīts laiks. Pasaules ekonomiskās situācijas dēļ krīze būvniecībā bija iestājusies ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Tas nozīmē, ka mums kā ražojošam uzņēmumam bija problēmas ar noieta tirgu. Tādēļ es uzskatu, ka ieviest šo eksporta programmu bija ļoti pareizs mūsu valdības lēmums.
Eksporta garantija principā ir tas pats, kas apdrošināšana. Taču krīzes laikā vietējās un ārvalstu apdrošināšanas kompānijas eksporta piegādei (sevišķi ne Eiropas Savienības valstīm kā Krievija un Baltkrievija) piedāvāja ļoti augstu apdrošināšanas maksu, kas stipri sadārdzina produkciju. Tas mums neļāva konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Turklāt visos eksporta tirgos ir arī citu valstu uzņēmumi, kam ir valsts atbalsts.
Pirmais impulss domai izmantot LGA pakalpojumus bija masu mediji, laikraksts Dienas bizness, informācija no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras. Mēs drīz vien sazinājāmies ar LGA un viņi bija ļoti pretimnākoši un sniedza visu nepieciešamo informāciju. Tā mēs uzsākām sekmīgu sadarbību.
Kādēļ mēs izmantojām LGA pakalpojumus? Mēs sākām aktīvāk strādāt Krievijas Federācijā un, lai mēs nezaudētu savu naudu, mums bija nepieciešamas garantijas. Teorētiski strādāt ar priekšapmaksu ir ļoti pareizi un skaisti, bet diemžēl situācija tirgū ir tāda, ka Kaļiņingradai blakus ir Polija, un poļu uzņēmumi piedāvā produkciju ar pēcapmaksu par ļoti zemām cenām, un mēs vienkārši neesam konkurētspējīgi. Tādējādi LGA sniegtais pakalpojums palielināja mūsu konkurētspēju, palīdzēja minimizēt riskus un deva iespēju neiesaldēt līdzekļus.
Es personīgi neuzskatu, ka valsts uzņēmumu un LGA uzdevums ir sniegt finansiālu palīdzību. Es drīzāk domāju, ka valsts atbalstam būtu jārealizējas tieši šajās eksporta garantijās un apdrošināšanas risku mazināšanā, tādējādi veicinot eksporta izaugsmi.
Kā redzam, iespējas ir. Uzņēmējiem vienīgi vajadzētu vairāk drosmes un iniciatīvas. Jo es domāju, ka pašreiz biznesa attīstībai ir diezgan daudz iespēju. Jautājums ir, vai pietiek vēlēšanās tās izmantot.
